Un neredzu ielai galu,
Te pamanu zaķīti svaigu,
Un atceros vakardienas Zaigu.
Caur galvu izskrien simt domu,
Tač varētu uzlabot sev omu,
Cērtu es bembīti malā,
Un spēlēju Marčello lomu.
Pēc pāris saldiem vārdiņiem mītiem,
Pieskaros stilbiņiem glītiem.
Šī koķeti lokās un smaida,
Un signālus manāmus raida.
Un laiku netērēju es velti,
Jo kam gan moteļi celti.
Un aicinu stirniņu bembītī savā,
Lai paspētu piestāt i pļaviņā zaļā.
Un bembītis traucas kā zibens,
Gar acīm tik ciska un dibens.
Takš jāpiestāj pie bodes Eva
Un jāpanjem alkohola deva.
Un galvā man baigā putra,
Vakars viss veltīts būs kamasutra.
Paķeru gumijas un šmigu
Un traucamies uz buduāra migu.
Traucos ar lepnumu sejā,
Aizies kārtējais vakars sexa dejā
Te nemanot atbraukuši esam
Un no mašīnas ārā lecam.
Nemanot kādu ķērusi amora bulta,
Bet man prātā tik gulta un gulta.
Mīlas apskāvienos mēs krītam,
Tā nevar takš līdz rītam.
Un prasās atpūta manai pultij,
Ir jāuzkrājas bāciņās žultij.
Un jāiešķaida glāzīte ar kāda,
Lai šermuļiem pārklājas āda.
Kad mīlas priekiem atkal ļāvušies esam,
Man prātā tik doma - Basta!Basta!
Un zaķēns ir kā nevēlama nasta
Un varētu šķirties pa vēsam.
Te pēkšņi man galvā doma,
Ir jānospēlē nākamā loma.
Un rokā ir atruna mana
Mani gaida darbs un darbs.
Atvados pieturā no meitenes cēli,
Un acis mirkšķinu žēli
Skata pēc numuru prasu
Un aizbraucu tālēs zilajās.
Un braukāju es bembītī savā!
Ar visnerātnāko godbijību, nerātnais dzejmeistars
Pedo Ano
Vakars viss veltīts būs kamasutra.
Paķeru gumijas un šmigu
Un traucamies uz buduāra migu.
Traucos ar lepnumu sejā,
Aizies kārtējais vakars sexa dejā
Te nemanot atbraukuši esam
Un no mašīnas ārā lecam.
Nemanot kādu ķērusi amora bulta,
Bet man prātā tik gulta un gulta.
Mīlas apskāvienos mēs krītam,
Tā nevar takš līdz rītam.
Un prasās atpūta manai pultij,
Ir jāuzkrājas bāciņās žultij.
Un jāiešķaida glāzīte ar kāda,
Lai šermuļiem pārklājas āda.
Kad mīlas priekiem atkal ļāvušies esam,
Man prātā tik doma - Basta!Basta!
Un zaķēns ir kā nevēlama nasta
Un varētu šķirties pa vēsam.
Te pēkšņi man galvā doma,
Ir jānospēlē nākamā loma.
Un rokā ir atruna mana
Mani gaida darbs un darbs.
Atvados pieturā no meitenes cēli,
Un acis mirkšķinu žēli
Skata pēc numuru prasu
Un aizbraucu tālēs zilajās.
Un braukāju es bembītī savā!
Ar visnerātnāko godbijību, nerātnais dzejmeistars
Pedo Ano
