piektdiena, 2011. gada 14. oktobris

Savienība

Bars sportistu traucas iekšā,
Un gadās šķēršļi nu tik priekšā,
Un sacensība beidzas dažiem,
Un krīt šie kā no asiem nažiem.
Krīt cietoksnis pēc cietokšņa,
Un itin bez nekāda trokšņa.
Un stiprākie tik tālāk mauc,
Jo dabas māte sauc tik sauc.
Un uzvara var būt tik viena,
Tāpat kā naktij seko diena.
Nezināt to būtu kauns,
Vai esi vecs vai jauns.
Pa visiem vārtus vaļā ver
Un Zeltmatīti satikt cer.
Bet tiek tik iekšā viens,
Atstājot pārejos aiz sien's.


Ar visnerātnāko godbijību, nerātnais dzejmeistars

Pedo Ano

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru