Politiķis

Un kāpa uz pjedestāla politiķis

Arī viņam piedodams kāds niķis

Un nav starpība - norvēģis vai Kāns

Arī šiem starp kājām krāns.

Un arī naktī šiem ir ģēlas,

Ja sirds tik tiešām vēlas,

Var pastumt malā politikas plānus

Un sajust blakus arī siltus sānus.

Un vijolīte ap stieni grozās,

Un lokās gardās pozās

Pagaidām viss it labi sokas

Kamēr stirniņa pa klēpi lokas.

Un čoms jau baigā lopā,

Joprojām ar draiskulīti kopā.

Un derētu uzdurt ar' ko uz iesma,

Kamēr acīs vēl kvēl liesma.

Un kā jau vecam runcim

Sagatavotam vienmēr jābūt duncim.

Un makā ar daudz piķis,

It kā jāparāda kāds stiķis.

Un uzausis jau ir rīts,

Un vijolītei parādījies spīts

Un sanāks te baigā varka,

Jo vecis ir biezā marka.

Mostoties jau TV sevi redz,

Uz ielas uztraukumā seju sedz.

Klīst apkārt leģendāra sāga, Tik pats neatceras ne lāga.

Ar visnerātnāko godbijību, nerātnais dzejmeistars

Pedo Ano

Savienība

Bars sportistu traucas iekšā,

Un gadās šķēršļi nu tik priekšā,

Un sacensība beidzas dažiem,

Un krīt šie kā no asiem nažiem.

Krīt cietoksnis pēc cietokšņa,

Un itin bez nekāda trokšņa.

Un stiprākie tik tālāk mauc,

Jo dabas māte sauc tik sauc.

Un uzvara var būt tik viena,

Tāpat kā naktij seko diena.

Nezināt to būtu kauns,

Vai esi vecs vai jauns.

Pa visiem vārtus vaļā ver

Un Zeltmatīti satikt cer.

Bet tiek tik iekšā viens,

Atstājot pārejos aiz sien's.

Ar visnerātnāko godbijību, nerātnais dzejmeistars

Pedo Ano

Prieka tūrists.

Kad iespīd acīs pirmais stars,

Ielās iziet noslienājušos veču bars.

Vandās veči aizmiglotiem skatiem,

Raugās meičās gariem matiem.

Un iet vaļā romantiski panti

Un neskaitām meičām sit tik kanti.

Un svinēts tiks ar vērienu,

Meičām uzsauks dzērienu.

Pa klubiem apšaubāmiem klejo

Un žubītes ar dolāriņu zvejo.

Un pretīm smaida meitenīte teiva,

Un vārdā kārtējā Ieva.

Uz blēdībām šai nežēlīgais zobs

Un bohēma nebeidzama iet vaļā

Un vecim bankas kontā baigais robs.

Un saplakusi naudas čupā zaļā.

Un sirdī baigā smeldze,

Ka nepieciešama maza veldze.

Ko nu teiks mana sieva

Uz pieras parādās tik bieza rieva.

Ar visnerātnāko godbijību, nerātnais dzejmeistars

Pedo Ano

Godātie apmeklētāji, lūdzu komentējiet, manai pašizpausmei un pašatklāsmei tas ir ļoti nepieciešams 

Ar visnerātnāko godbijību, nerātnais dzejmeistars

PEDO ANO

Zivju diena

Sagaidījis īsto dienu,
Uz vēdera es atkal lienu.
Un jūtos baigais Mauglis,
Jānogaršo būs svaigais auglis.

Ar tad nu ar prātu možu,
Es pa melonīti jožu.
Jūtos nu kā lielais čempis,
Nevis kā dažs labs lempis.

Nu ir baigie Tutti-frutti
Jāpapleš tik plašāk muti
Piere vienās krokās,
Stirniņa tik laimē lokās.

Virmo apkārt zivju smārds
Visai gards jo gards.
Garšoju līdz kļuva slikti,
Zaķīt's noraugās tik acīm pikti.

Ar visnerātnāko godbijību, nerātnais dzejmeistars
Pedo Ano

Svingers

Un izgāja ielās svingers,
Kabatā tik sāls un ingvers
Meklēja viņš īsto ielu,
Kur izsviest balto vielu.

Un stīvs top viņa zars
Kad garām noskrien vijolīšu bars
Jo mantās ir viss spēks,
Nu tāds nu ir tas grēks.

Un reti kurš izturēt to spēj,
Tamdēļ vadziņās sēj un sēj.
Un galvenais lai nebūtu sekas
Lai pēkšņi nav jāņem ļekas.

Dalīsies ar meičām savā sāpē;
Pārdomas pēķšņi troksnis slāpē.
Te pretim iznirst logs,
Nepārprotami tas ir krogs.

Nu atkal možs ir viņa gars,
Un atgriezies ir dzīves spars.
Durvis ver tas plaši vaļā,
Un nokļuvis ir telpā zaļā.

Tik savādi gaiss te ož,
Vien veči pie letes tik kož.
Un savādi likumi te valda,
Dažs atpūšas pat zem galda.

Parolīti bārmenītim teicis,
Un strauju apgriezienu veicis,
Noslīd svingers nemanāmā ejā
Smaids, vien smaids tam sejā.

Te pēkšņi paradīze acu priekšā,
Un jāmauc tik vien iekšā.
Ak meitenes, meitenes kādas
Te visapkārt, visapkārt spārdās.

Un rauj svingers bikses lejā,
Nevar takš' mirkli laist vējā.
Jāizlaiž mustangs pastaigā,
Lai stirniņas sajūsmā klaigā.

Tik šlipse ap kaklu
Un mauc tik šis ar arklu.
Te apnīk vienā pozā,
Te jau cita ar brillēm rozā.

Un nepielūdzami laikstā steidzas,
Bet vēl jau nav tak beigas.
Nu baigā šim te cope gadās
Un atkal abi divi badās.

Un vienos sviedros piere tīta,
Galvenais ka vijolīte atkal glīta.
Bet drīz takš jābeidz ar,
Cik tad ilgi tā nu var.

Ne visiem padevusies tāda cope,
Ka nesanāk vēl kāda klope.
Un atslābt nedrīkst ne par ko,
Ka neuzmācas vēl kāds Bils.

Un nesagadījis rītu agru,
Drēbes svingers lasa savas,
Lai nu paliek daiļavas
Ka tik prom no ainavas.


Ar visnerātnāko godbijību, nerātnais dzejmeistars
Pedo Ano

Izbrauciens

Braukāju ar bembītī savu,
Un neredzu ielai galu,
Te pamanu zaķīti svaigu,
Un atceros vakardienas Zaigu.

Caur galvu izskrien simt domu,
Tač varētu uzlabot sev omu,
Cērtu es bembīti malā,
Un spēlēju Marčello lomu.

Pēc pāris saldiem vārdiņiem mītiem,
Pieskaros stilbiņiem glītiem.
Šī koķeti lokās un smaida,
Un signālus manāmus raida.

Un laiku netērēju es velti,
Jo kam gan moteļi celti.
Un aicinu stirniņu bembītī savā,
Lai paspētu piestāt i pļaviņā zaļā.

Un bembītis traucas kā zibens,
Gar acīm tik ciska un dibens.
Takš jāpiestāj pie bodes Eva
Un jāpanjem alkohola deva.

Un galvā man baigā putra,
Vakars viss veltīts būs kamasutra.
Paķeru gumijas un šmigu
Un traucamies uz buduāra migu.

Traucos ar lepnumu sejā,
Aizies kārtējais vakars sexa dejā
Te nemanot atbraukuši esam
Un no mašīnas ārā lecam.

Nemanot kādu ķērusi amora bulta,
Bet man prātā tik gulta un gulta.
Mīlas apskāvienos mēs krītam,
Tā nevar takš līdz rītam.

Un prasās atpūta manai pultij,
Ir jāuzkrājas bāciņās žultij.
Un jāiešķaida glāzīte ar kāda,
Lai šermuļiem pārklājas āda.

Kad mīlas priekiem atkal ļāvušies esam,
Man prātā tik doma - Basta!Basta!
Un zaķēns ir kā nevēlama nasta
Un varētu šķirties pa vēsam.

Te pēkšņi man galvā doma,
Ir jānospēlē nākamā loma.
Un rokā ir atruna mana
Mani gaida darbs un darbs.

Atvados pieturā no meitenes cēli,
Un acis mirkšķinu žēli
Skata pēc numuru prasu
Un aizbraucu tālēs zilajās.

Un braukāju es bembītī savā!

Ar visnerātnāko godbijību, nerātnais dzejmeistars
Pedo Ano

Par Pedo Ano

Pedo Ano - Viedais un anonīmais brīvmākslinieks.
Dzejmeistars bez robežām, izpausmes mērķis - parādīt daiļliteratūru citādā, saprotamā un beidzot gribētā valodā.
Nerātnās, neķītrās dainas,
nerātnie, neķītrie pantiņi,
nerātnie, neķītrie dzejoļi,
nerātnās, neķītrās anekdotes,
tas viss un daudz kas cits ir Pedo Ano meistarstiķis.
Pedo Ano nekautras, ir gan rupjš, gan jauks, gan neķītrs, gan daiļrunīgs, vairāk nerātns kā kūtrs.

Pedo Ano dzejnieka gaitas aizsākās pagājušajā gadsimtā, lai gan netika nekur dokumentētas.
Ir pienācis īstais laiks atklātībai un uzkrātajai iedvesmai vārīties.

Ar bijību un cieņu pret katru ielasītāju,
viedais un neķītrais brīvdzejnieks
Pedo Ano

Pirmais Pedo Ano morālais oficiālais izvirdums.

Pirmā neķītrā mākslinieka Pedo Ano dzeja, kas ir parādījusies globālajā tīmeklī.

MAN IR 1l GLEN CLYDE MĀJĀS UN NAV AR KO IEDZERT,
MAN NAV LEMTS ŠONEDĒĻ NORMĀLI IEDZERT.


Aizverot acis, petenes vien rādās, apetīte pāriet,
Ikseliks ka nepaliek pliks bez biks.

Ararklu:
ar arklu es eju par seklu,
šai vadziņā manā,
Gribu dēstīt es sēklu.

Rokas es turu savu daiktu,
Un lenītēm kāpinu gaitu,
Te un neiziet meitene no galvas
Un atkal spermu pilnas spalvas

Aust rīts un pamostos es sausā,
Tik kaimiņš aiz sienas sieviņu ai pupiem rausta
Sen gailis dziedājis pirmo dziesmu,
Un šķobīgs es pakasu tik iesmu

Ar visnerātnāko godbijību, nerātnais dzejmeistars Pedo Ano.